Bowen tehnika ir maigas iedarbības manuāla terapijas metode, ar kuras palīdzību var iedarboties uz cilvēka saistaudu un nervu sistēmu, veicinot procesus, kas rezultējas organisma sabalansētā darbībā, tādejādi, veicinot pašregulēšanās mehānismus, tiek sasniegts terapeitiskais efekts. Šī tehnika ir radīta un attīstījusies Austrālijā, un tiek saukta tās autora Tom Bowen vārdā. Pateicoties tās efektivitātei, tehnika ir kļuvusi par populāru terapijas metodi visā pasaulē. Pēc Starptautiskās Bowen tehnikas akadēmijas mājas lapas pieejamajiem datiem, pasaulē ir vairāk kā 30 tūkstoši šīs tehnikas speciālistu. Bowen tehnika jeb „Bowtech” tiek izmantota ne tikai kā patstāvīga terapijas metode, bet arī veiksmīgi kombinēta ar citām rehabilitācijas metodēm, kā arī atbalstoša metode ķirurģijā.

Dažādi pētījumi parāda augstu efektivitātes koeficientu ķirurģijas pacientiem, pielietojot „Bowtech” pirms operācijas, kā arī rehabilitācijas laikā, pēc tās un pat pašas operācijas laikā. Pētījumi parāda, ka pateicoties „Bowtech” terapijas iedarbībai, operācijas pacientiem ir daudz mazāka asiņošana operācijas laikā un efektīvāki rehabilitācijas pasākumi pēc tās - brūces ātrāk dzīst, mazinās tūska un sāpes.

Bowen tehnika tiek pielietota ne tikai privātpraksēs vai klīnikās, bet arī sporta medicīnā. Tās efektivitāti pierāda Bowen terapeita esamība spēcīgāko futbola izlašu atbalsta personālsastāvā un dažādu valstu olimpisko izlašu terapeiti pārvalda šo metodi.

Bowen tehnika ir izmantojama gan kā patstāvīga metode, gan kā komplimentāra manuāla tehnika, kuru var integrēt pacienta rehabilitācijas plānā kā vienu no ārstēšanas posmiem. Metodes iedarbību nodrošina terapeita secīgas struktūru (nervu, cīpslu, muskuļu, fasciju) šķērsojošas, ar pirkstu spilventiņiem maigi veiktas, nelielas kustības, kas izraisa ķermeņa atbildes reakciju, kuras rezultātā tiek veicināti ķermeņa pašregulējošie faktori. Bowen tehnika ir visā pasaulē plaši pielietota manuālās terapijas metode, kas izveidojās pateicoties Tom Bowen (1916- 1982).

Tehnikas attīstīšanu piecdesmitajos gados Gīlongā (Geelong) Austrālijā uzsāka Tomas Ambrouzs Bowens (Thomas Ambrose Bowen). Būdams kaislīgs sportists, aizrāvies ar futbolu, viņš vēroja, kā viņa klubā masieri, fizioterapeiti strādāja ar traumētajiem sportistiem. Viņu aizrāva ideja - atrast veidu, kā atvieglot cilvēka sāpes un ciešanas. Tomas Bowens ievēroja, ka pēc noteiktām kustībām cilvēka ķermenī ir vērojami dažādi efekti, kas uzlabo cilvēka pašsajūtu. Tomas Bowens attīstīja savu tehniku bez iepriekšējas izglītības kādā konkrētā disciplīnā. Patiesībā viņš nereti mēdza pieminēt, ka tā ir “ Dieva dāvana”. Viņš turpināja attīstīt un pilnveidot tehniku visas savas dzīves garumā.

Toma Bowena darbs bija tik efektīvs, ka pacienti pie viņa uz klīniku devās no visas Austrālijas, kā arī no citām valstīm. Savu darbu viņš organizēja tādā veidā, lai varētu aprūpēt pēc iespējas vairāk pacientus, noslogotākās dienās viņš aprūpēja līdz pat 100 pacientu dienā. Viņš bija apveltīts ar īpašām novērotāja spējām un, uzmetot īsu skatienu pacientam, tā stājai, viņš spēja konstatēt patieso problēmu cēloni, kas visbiežāk slēpās kādā no ķermeņa struktūru disbalansā. Pateicoties paša izstrādātajai metodei, Tomas Bowens varēja precīzi iedarboties uz ķermeņa struktūrām, lai novērstu šo disbalansu, tādā veidā atjaunojot ķermenī brīvu nervu impulsu un šķidrumu plūsmu, kas savukārt veicināja ķermeņa atgriešanos homeostāzē jeb atpakaļ pie veselības. Tomas Bowens, starp vieglām un maigām manipulācijām, strādājot izmantoja nelielus starpbrīžus, lai ķermenis varētu veikt nepieciešamās atbildes reakcijas uz veikto manipulāciju. Ņemot vērā šādu veiktā darba principu, viņš varēja vienlaicīgi darboties ar vairākiem pacientiem. Slava par Tomu Bowenu un viņa veiksmīgo praksi strauji izplatījās arī profesionāļu vidū. Pie Toma Bowena arvien biežāk ieradās dažādi jomas speciālisti, kuri vēlējās mācīties no viņa. Tomēr Tomas Bowens neveica nekādus savas metodes aprakstošus darbus un nedokumentēja principus, pēc kādiem strādāja ar pacientiem. Toties prasības pret mācīties gribētājiem bija augstas, viņiem bija ļauts novērot viņu darbā, taču reti saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, turklāt jāpiemin, ka Toma Bowena klīnikā valdīja klusums, un viņam nepatika, ka darba laikā to traucē ar jautājumiem. Tikai paši uzcītīgākie kļuva par Bowena darba un viņa radītās tehnikas skolniekiem.

Daudzu gadu garumā pie Toma Bowena uz apmācību devās vairāki osteopāti, lai apgūtu Bowen terapiju. Toma Bowena asistente viņus nosauca par “sešiem Toma zēniem”. Darbojoties klīnikā kopā ar Tomu viņi sāka veikt darba pierakstu, tādā veidā dokumentējot Toma Bowena izveidoto terapiju. Pēc Toma Bowena nāves, 1982.gadā tieši šie vīri izveidoja metodoloģiskus materiālus, lai sāktu apmācīt Bowena terapijā citus speciālistus. Visaktīvākais šajā darbā bija Austrāliešu masieris Ovalds Renčs, kurš sadarbībā ar savu kundzi, nodibināja Austrālijas Bowena terapijas akadēmiju un reģistrēja firmas zīmi “Bowtech”. Kopš akadēmijas dibināšanas Bowen tehniku jeb “Bowtech” ir apguvuši jau vairāk nekā 30 tūkstoši speciālistu, ir izveidoti instruktoru apmācības kursi, kas no speciālista prasa daudzu gadu “Bowtech” praksi, kā arī nepieciešamās zināšanas fizioloģijā, anatomijā, pataloģijā. Kopš 90. gadiem Bowen terapija parādījās arī Eiropā, tika nodibināta Eiropas Bowena tehnikas akadēmija, kuras vadītājs ir Manfreds Zainzingers, bet Lielbritānijā Juliāns Beikers ir nodobinājis Bowen terapijas izpētes institūtu, kā arī Bowen tehnikas koledžu. Kopš 2013.gada, Bowen tehnikas apmācība tiek organizēta arī Latvijā.

Bowen tehnika atbrīvo no sasprindzinājuma un palīdz ķermenim panākt līdzsvaru, kurā tiek izmantoti ķermeņa iekšējie pašregulācijas resursi. Ar virkni dažādām, maigām, bet precīzām, kustībām uz ķermeņa noteiktām zonām, pāri muskuļiem, cīpslām, saitēm un pauzēm starp šīm darbībām, ķermenim tiek sniegta iespēja pašregulēties.

Pauzes starp šīm kustībām sniedz ķermenim pietiekami daudz laika, lai apstrādātu šos impulsus. Toms Bowens šo paužu laikā pats atstāja procedūras telpu, lai netraucētu šo procesu. Bowen tehnikas pamatā ir atbilstošo punktu stimulēšana, izmantojot speciālas kustības, un audu manipulēšana ar īkšķiem vai pirkstu. Šīs maigās kustības var veikt arī caur apģērbu.

Bowen tehnikas metodes iedarbību apliecina daudzās klientu, ārstu un terapeitu pozitīvās atsauksmes. Ir vairākas teorijas, kas izskaidro Bowen tehnikas iedarbību uz ķermeni un tās efektivitāti.

Toms Bowens bija pārliecināts, ka ķermeņa funkcijas traucējumi rodas no traucējumiem saistaudos, šīs dinamiskās sistēmas strukturālās un funkcionālās integrācijas ierosināšana ir Bowen tehnikas iedarbības atslēga.

Pat dažas atsevišķas kustības var izraisīt pozitīvu efektu, tomēr pilna Bowen terapijas iedarbība tiek sasniegta, pielietojot papildu kustību sērijas. Turklāt katrai procedūrai ir vajadzīgas tikai dažas šādas darbības, lai šī tehnika būtu vienkārši pielietojama un maiga klientiem.

Bowen tehnikā tiek izmantota specifiska audu manipulēšanas metode, kuras pamatā ir īpaša kustība, kuru paši terapeiti mēdz saukt par Bowen kustību. Tās rezultātā maigi tiek aizskarts muskulis vai cīpsla, pēc tam tas tiek kustināts un tiek izraisīts impulss. Šis impulss ir mērķēta informācija uz muskuli vai cīpslu, un nervu sistēmu, lai atgādinātu par sākotnējo struktūras stāvokli. Bowen tehnikas mērķis ir palīdzēt ķermenim atkal sasniegt tā sākotnējo, harmonisko, veselīgo stāvokli. Bowen tehnika salīdzināma ar "Reset" funkciju.

Specifiskie punkti, uz kuriem balstās Bowen metode, dažos gadījumos atbilst meridiānu un akupunktūras punktiem.

Viens no skaidrojumiem Bowen tehnikas iedarbībai ir “Bowen kustības” ietekme uz fasciju un tajās esošajiem mehanoreceptoriem (uztver mehānisku iedarbību).

Visa fascija ir saistaudi, bet ne visi saistaudi ir fascija. Fascija ir šķiedrains, no olbaltumvielām veidots tīklveida pārklājums starp muskuļiem, kauliem, saitēm un iekšējiem orgāniem, kas burtiski satur šīs ķermeņa daļas vienotā veselumā. Kopā ar muskuļa šķiedrām šis škiedrainās saistaudu plēves atbild par ķermeņa spēju kustēties, stabilitāti un nosaka, cik labi tas veic savas funkcijas, piemēram, cik tālu jūs aizmetīsiet bumbu, cik ilgi un ātri varēsiet paskriet un cik augstu palēksieties. Pētījumi liecina, ka fasciju uzdevums ir nodrošināt saikni starp nerviem, asinsvadiem un limfvadiem. Fasciju ražotais hialurons (kas tiek saukts arī par hialuronskābi) ir dabīgs ķermeņa šķidrums, kas ieeļļo audus.

Dr.Tomas Findlijs, Ņūdžersijas Kara veterānu veselības aprūpes centra ārsts un zinātnieks, uzskata, ka pēc muskuļu traumām fascijas var zaudēt spēju ražot šo slideno “hialuronāta slāni” un ka tieši šā slīdošā slāņa ražošanas mehānisma atjaunošana izskaidro manuālo terapiju efektivitāti, kas samazina sāpes, stīvumu un citas pārvietošanās grūtības.

Arvien vairāk zinātnieku, kuri ir iesaistīti fascijas izpētē, nonāk pie slēdziena, ka dažādas veselības problēmas aizsākas tieši šīs saistaudu sistēmas bojājumu rezultātā. Šo bojājumus var izsaukt traumas, mehāniska pārslodze, dažādi ķīmiski faktori – apkārtējā vide, uzturs, medikamentu lietošana, kā arī mazkustīgs dzīves veids. Ir dažādi pētījumi, kas liecina, ka fascijai ir nozīmīga loma ne tikai ķermeņa strukturālās integritātes jomā, bet arī kā ķermeņa komunikācijas sistēmai. Informācija, kas tiek saņemta kādā no fascijas apgabaliem, pateicoties dažādu sarežģītu mehānisma ķēdei, gan mehāniskas, gan elektromagnētiskas pārvades rezultātā, nonāk visa ķermeņa fasiālajā sistēmā, kas ļauj tam adaptēties konkrētajai situācijai. Iespējami tieši tādēļ Bowen terapijas seansā izmantotās Bowen kustības kādā konkrētā ķermeņa daļā, var izsaukt pozitīvas izmaiņas visā ķermenī.

Fasciālajās struktūrās atrodas liels skaits mehanoreceptoru (receptori, atrodas fasciju iekšpusē un pieder nervu sistēmai), kas ietekmē muskuļu tonusu (sasprindzinājumu) un paaugstina klejotājnerva tonusu.

Bowen kustības stimulē dažādus receptorus un uzlabo fasciju hidratāciju (šķidruma apgāde), ar kā palīdzību labāk tiek apgādāti asinsvadi, limfvadi, nervi un šūnas.

Cits Bowen skaidrojums balstās uz rezonanses (uzspiesto svārstību amplitūda) modeli. Mehānismu, kas ir pamatā Bowen tehnikai, var salīdzināt ar stīgu instrumentu rezonanses modeli. Stīga, kura tiek turēta un spēlēta noteiktā vietā, veido konkrēta toņa rezonansi. Ja iedarbības punkts tiek mainīts, rodas svārstību modelis, kas atbilst atsevišķai frekvencei. Ir zināms, ka iedarbības punkta precizitāte ir izšķiroša, un pat niecīga novirze veido pavisam atšķirīgu toni.

“Less is more” (“Mazāk ir vairāk”) ir Bowen tehnikas moto: pat minimālas intervences vai impulsi spēj izraisīt nozīmīgas izmaiņas visā cilvēka ķermenī, ja tie ir veikti pareizi un precīzi. Lai gan Bowen tehnika tiek veikta uz cilvēka fiziskā ķermeņa, tas ierosina procesu, kas sniedzas līdz cilvēka emocionālajam un psiholoģiskajam līmenim. Veselība, integrācija un harmonija ir Bowen tehnikas mērķi.